ik katlām udoñ hoi.ā sī
jad maiñ shabdāñ dī daulat toñ vī vānjhā saañ,
laal rang te lahū jadoñ iko laggde san,
marī hoī te ji.ūndī maañ dā antar mainūñ patā nahīñ sii,
maiñ dohāñ nuuñ rihā chunghdā .
kujh lokī gallāñ de māhir
kuuḌe shabdāñ de bi.opārī,
din nuuñ raat manāvaN joge
satta dī bhukkh dī triptī la.ī
tezābī shabdāñ dī vihu lokāñ nuuñ rahe vartānde,
dushmaN dī bukkal vich bahi ke
gangā ate jhanāñ dī hikk 'te līkāñ vānhde.
aapNī jai jai de bolāñ vich Dubb ke mar ga.e,
par dhartī nuuñ phaTTaḌ kar ga.e .
lakkhāñ rūhāñ ujjḌī.āñ te zaḳhmīñ hoīāñ
ji.ūnde lokāñ dī thaañ aadam giNtī baNi.ā,
kinnī vaarī havvā beaulād te vidhvā hoī !
jīvan phir bindī toñ turi.ā
kaTī patang nuuñ lokāñ labbhi.ā
pher chaḌhā.i.ā,
par vāvāñ vich vihu tardī sī
līkāñ de nāsūr sadā hī risde rahinde .
satt samundar paar khanjrāñ vechaN vāle,
magarmachchh de atthrū ronde, buklīñ hassde
jadoñ munāfā giNde .
aNhoNī ik hor hoī phir
zahirī shabdāñ de peshāvar bi.upārī dā vārash uTThi.ā
shabdāñ de jaadū toñ korā,
maaN kare aapNī changezī ratt dā uh
te sangīn dī bolī bole;
bārūdī dhūneñ dā āshik
uh kaljogī
aapNe hī lokāñ nuuñ DangaN laggi.ā .
us ne gītāñ dī dhartī 'te maut varhā.ī
chīkhāñ dā ik jangal ugi.ā,
lahū bideshā enā vagi.ā
ki lāshāñ aadam dī ruuh nuuñ jhanjoḌan toñ aatur hoīāñ,
rajjī.āñ girjhāñ nuuñ murde toñ nafrat hoii.
nafrat dī dīvār paaḌ ke kavī boli.ā
‘band karo katlām navāñ ih
‘lahū batherā vag chukkā hai
‘sāre lokāñ nuuñ kinjh ḳhatam karoge ?
‘jo sir tusīñ bidose khetīñ bīje,
‘baN ke uho gurīle ugg rahe han .
‘tuhāDā dhanī vaDerā jo kujh vīatnām vich kar nā saki.ā
‘tusīñ kangāl kiveñ bengal 'cha kar sakde ho ?
bematlab līkāñ 'te laḌdī
aadam dī aulād ho ga.ī bolī
unhāñ kalam de beḌī pā.īñ,
lahū unhāñ sir chaḌh chukkā hai
samāñ zulam dā te līkāñ dā kalmā paḌ chukkā hai .
ek katlam udon hoia si
jad main shabdan di daulat ton wi wanjha san,
lal rang te lahu jadon iko laggde san,
mari hoi te jiundi man da antar mainun pata nahin si,
main dohan nun riha chunghda
kujh loki gallan de mahir
kuDe shabdan de biopari,
din nun raat manawaN joge
satta di bhukkh di tripti lai
tezabi shabdan di wihu lokan nun rahe wartande,
dushmaN di bukkal wich bahi ke
ganga ate jhanan di hikk 'te likan wanhde
aapNi jai jai de bolan wich Dubb ke mar gae,
par dharti nun phaTTaD kar gae
lakkhan ruhan ujjDian te zaKHmin hoian
jiunde lokan di than aadam giNti baNia,
kinni wari hawwa beaulad te widhwa hoi !
jiwan phir bindi ton turia
kaTi patang nun lokan labbhia
pher chaDhaia,
par wawan wich wihu tardi si
likan de nasur sada hi risde rahinde
satt samundar par khanjran wechaN wale,
magarmachchh de atthru ronde, buklin hassde
jadon munafa giNde
aNhoNi ek hor hoi phir
zahiri shabdan de peshawar biupari da warash uTThia
shabdan de jadu ton kora,
maN kare aapNi changezi ratt da uh
te sangin di boli bole;
barudi dhunen da aashik
uh kaljogi
aapNe hi lokan nun DangaN laggia
us ne gitan di dharti 'te maut warhai
chikhan da ek jangal ugia,
lahu bidesha ena wagia
ki lashan aadam di ruh nun jhanjoDan ton aatur hoian,
rajjian girjhan nun murde ton nafrat hoi
nafrat di diwar paD ke kawi bolia
‘band karo katlam nawan ih
‘lahu bathera wag chukka hai
‘sare lokan nun kinjh KHatam karoge ?
‘jo sir tusin bidose khetin bije,
‘baN ke uho gurile ugg rahe han
‘tuhaDa dhani waDera jo kujh wiatnam wich kar na sakia
‘tusin kangal kiwen bengal 'cha kar sakde ho ?
bematlab likan 'te laDdi
aadam di aulad ho gai boli
unhan kalam de beDi pain,
lahu unhan sir chaDh chukka hai
saman zulam da te likan da kalma paD chukka hai