rukkh

ik rukkh chhāñ pi.ārī

ka.ī janam toñ tāñgh rihā saañ

es janam par milī udhārī.

is rukkh vichoñ sūraj chaḌhdā.

satte rang jholī vich bhar ke

kise gupphā vich vaḌdā.

is rukkh de phull kaise ho.e

brihā agnī vich jal ke,

phir rahī.e naven-naro.e.

is rukkh de phullāñ jihe patte

chandan khushbo baN ! jānde

saare ha.uke tatte.

ih rukkh taañ koī karmā vālā.

mere andar jaape ugi.ā

is biij muhabbatāñ vālā.

is rukkh dī.āñ TahiNāñ uhle

tuuñ te maiñ ik ruup khaḌe haañ

tuuñ vich jii.o ke ‘maiñ’ bolāñ.

ek rukkh di chhan piari

kai janam ton tangh riha san

es janam par mili udhaari

is rukkh wichon suraj chaDhda

satte rang jholi wich bhar ke

ja kise guppha wich waDda

is rukkh de phull kaise hoe

briha di agni wich jal ke,

phir wi rahie nawen-naroe

is rukkh de phullan jihe patte

chandan di khushbo baN ! jaande

sare hauke tatte

ih rukkh tan koi karma wala

mere andar jape ugia

is da bij muhabbatan wala

is rukkh dian TahiNan uhle

tun te main ek rup khaDe han

tun wich jio ke ‘main’ ki bolan